ĻENA

ĻENA

King’s College London — vecākā zinātniskā universitāte Lielbritānijā, kas ir dibināta 1829. gadā pēc karaļa Georga IV pavēles. Ierindojas 7. vietā Eiropas universitāšu reitingā, ko ir veidojusi avīze "The Times".

Ko tu mācies?

Mācos fizioterapijas fakultātē.

Kāpēc tu izdarīji šo izvēli?

Izvēlējos šo virzienu, jo mīlu ķīmiju un bioloģiju. Mani interesē viss, kas ir saistīts ar to, kā iekārtots un strādā cilvēka ķermenis. Es vēlos strādāt ar cilvēkiem. King’s College izvēlējos, jo no visām universitātēm, kas piedāvā fizioterapijas kursus, šeit ir visspēcīgākā akadēmiskā programma un labs balanss starp teoriju un praksi.

Vai tev ir priekšmets, kas patīk vislabāk?

Tas ir sarežģīts jautājums. Nav nekā tāda, kas man nepatiktu; viss ir ārkārtīgi interesanti. Pat nebiju gaidījusi, ka tā būs! Bet tomēr vislabāk man patīk anatomija un mācību modulis, kas veltīts nervu sistēmai un neiroloģijai.

Kas tevi Lielbritānijā visvairāk pārsteidza?

Pārsteidza un vēl arvien šķiet dīvaini, kas pašlaik Lielbritānijas universitātēs pasniedzējus un profesorus ir pieņemts uzrunāt vārdā, piemēram, Alistair nevis Dr. Hunter.

Kā tu pavadīji pirmo dienu universitātē?

Pirmā bija ievada diena universitātē – „induction of the course”. Mums nedaudz pastāstīja par kursa struktūru, pārsvarā organizatoriskus jautājumus. Pēc ievaddaļas otrā kursa studenti sarīkoja mums pikniku parkā ar dažādām izklaidējošām spēlēm. Otrā kursa studenti mums ļoti palīdz, piemēram, sniedz padomus saistībā ar mācībām, rīko dažādus socializēšanās pasākumus, sūta savas esejas kā paraugus.

Ko tev nācās iemācīties?

Grūtākais bija organizēt savu mācību laiku, jo mājas darbu nav, testu un kontroldarbu semestra gaitā vispār nav, taču mācīties vajag ļoti daudz. Vēl nācās iemācīties kritiski vērtēt rakstus (critical appraisal) un strādāt ar zinātniskajiem žurnāliem. Nevaru apgalvot, ka esmumto jau pilnībā apguvusi, bet strādāju pie tā.

Kura ir tava mīļākā vieta pilsētā?

Mīļākā vieta ir „Bloomsbury square”, kas ir blakus Britu muzejam. Londonā ir daudz skaistu parku. Manuprāt, visforšākais no tiem ir Ričmondas parks, kurā dzīvo brieži, taču tas atrodas samērā tālu. Kas attieca suz naktsdzīvi, Kemdenā ir tāda vieta, kas saucas „Blues Kitchen”, kur katru nakti spēlē dzīvo mūziku.

Ar ko tu pavadi kopā laiku un mācies?

Visvairāk pavadu laiku ar draugiem no kopmītnēm un draugiem no London Gates. Kopmītnēs ir ļoti daudz ārzemnieku; es visvairāk pavadu laiku kopā ar norvēģi, kanādieti, beļģi un meiteni no Igaunijas. Viņi visi ir no dažādām Londonas universitātēm – pārsvarā UCL, King’s un LSE. Tas ir ļoti ērti tiem, kas vēlas praktizēt valodas, jo atradīsies gandrīz katras valodas pārstāvis. Mācos ar ļoti dažādiem cilvēkiem, kur daži ir mana vecuma, bet daļa ir vecāka par mani pat par 10 gadiem. Mums ir salīdzinoši neliels kurss – tikai 38 cilvēki, tāpēc mēs viens otru samērā labi pazīstam.

Pēc kā tu visvairāk ilgojies?

Pēc draugiem, protams. Un vienkārši pēc mājām.

Vai vari kaut ko ieteikt studentiem, kas pašlaik kārto A-Levels eksāmenus?

Es ieteiktu braukt uz universitāšu atvērto durvju dienām, jo īpaši, ja vēl nav pārliecības, kur iestāties. Tādējādi būs iespēja parunāt ar studentiem un pasniedzējiem un vienkārši redzēt visu apkārtni. Pēc intervijām un sarunām ar universitāšu pārstāvjiem, man, piemēram, pilnībā mainījās domas par tām. Sapratu, ka kāda man neatbilst, bet cita, pret kuru sākotnēji bija aizspriedumi, gluži otrādi – ļoti patika.